Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā inflācija 2024.gadā būs no 2 līdz 2,5%.
Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) publicēto informāciju, faktori, kas šogad izraisīs inflācijas kāpumu, galvenokārt ir saistīti ar iekšējiem ekonomiskajiem procesiem un tos ietekmē darba tirgus norises, īpaši pakalpojumu sektorā.
Tomēr ārējie faktori, visticamāk, būs lejupvērsta spiediena faktors, jo gāzes un naftas cenas, visticamāk, būs zemākas nekā pērn, prognozē ministrija. Nelielu augšupvērstu ietekmi uz inflāciju atstās akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana, jo no šā gada marta tiks paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Kā norāda FM, pagājušā gada inflācijai tika pievērsta pastiprināta uzmanība Latvijā un pasaulē, jo straujais patēriņa cenu kāpums, kas sākās 2022. gadā, būtiski ietekmēja pasaules ekonomiku un samazināja iedzīvotāju pirktspēju. Pagājušā gada sākumā Latvijā bija visaugstākā inflācija eiro zonā, bet gada beigās tā bija viszemākā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2023. gada decembrī patēriņa cenas bija tikai par 0.6% augstākas nekā 2022. gada decembrī.
Pērn decembrī reģistrētais inflācijas līmenis bija zemākais pēdējo divarpus gadu laikā, norādīja Finanšu ministrija. Mērenais inflācijas temps bija straujāks, nekā gaidīts, un rezultātā vidējais inflācijas līmenis pērn bija 8.9%, kas ir gandrīz divreiz mazāks nekā 2022. gadā.
Lai gan pagājušā gada inflācijas līmenis bija ievērojami zemāks nekā 2022. gadā, tas joprojām uzskatāms par ļoti augstu un kavēja tautsaimniecības attīstību, norādīja ministrija. Lai gan dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) pagājušā gada 4. ceturksnī vēl nav pieejami, gaidāms, ka Latvijas IKP 2023. gadā kopumā būs nedaudz mazāks, galvenokārt augstās inflācijas dēļ.
Vienlaikus FM norāda, ka iedzīvotāju pirktspēja pakāpeniski atgūstas, jo inflācija stabilizējas salīdzinoši zemā līmenī. Saskaņā ar jaunākajiem datiem mēneša vidējās darba samaksas pieaugums 2023. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2022. gada atbilstošo periodu bija 11.8%. Savukārt patēriņa cenas tajā pašā periodā veidoja 5%. Saskaņā ar FM vērtējumu 2023. gada 4. ceturksnī darba samaksas pieaugums saglabāsies tuvu 11%, atspoguļojot turpmāku iedzīvotāju pirktspējas kāpumu.
Saskaņā ar FM sniegto informāciju, patēriņa cenas būtiski ietekmēja enerģijas cenu kritums pagājušā gada beigās. Elektroenerģijas, gāzes, cietā kurināmā un siltumenerģijas cenas bija par 17.9% zemākas nekā 2022. gada decembrī.
FM uzsver, ka šo preču un pakalpojumu cenu samazinājums atspoguļo visu mājsaimniecību vidējo cenu pārmaiņas. Līdz ar to arī rēķins katrai mājsaimniecībai par elektroenerģiju, gāzi vai siltumenerģiju var atšķirties. To nosaka izvēlētais tarifs un patēriņš.
Runājot par enerģijas cenu dinamiku, FM norāda, ka degvielas cenas salīdzinājumā ar 2022. gada decembri ir samazinājušās par 5,6%. Pagājušā gada decembrī 95. kategorijas benzīna cena bija 1,559 EUR par litru, kas ir zemākā cena kopš 2022. gada februāra.
FM saskata pozitīvu vērtējumu pārtikas cenu jomā. Līdz ar vidējo inflācijas bremzēšanos 2023. gadā būtiski mazinājusies arī pārtikas inflācija. Pērnā gada decembrī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas bija par 2,7% dārgākas nekā pirms gada. Atsevišķām pārtikas precēm tika fiksēta pat deflācija, piemēram, liellopu un mājputnu gaļai, pienam un piena izstrādājumiem. Tomēr augstās augļu, dārzeņu un cukura cenas neļauj pārtikas cenām samazināties vēl straujāk.
Skatīt mazāk